Par satura vadības sistēmas (CMS*) izvēli

Izklāstīt savas domas mani pamudināja vienā Krievijas saitā lasītais raksts На какой CMS делать сайт? Vienskārš mans CMS skatījuma izklāsts.

Kopš strādāju IT nozarē, ik dienu nākas saskarties ar dažādām CMS: ir nācies gan pašam rakstīt vienkāršas un primitīvas, gan piedalīties sarežģītāku un specifiskāku CMS izstrādē, gan apkalpot, strādāt, un risināt problēmas daudzās bezmaksas un maksas CMS. Protams, nepārzinu un neesmu strādājis ar visām iespējamām CMS, tākā tas ir manas pieredzes balstīta viedokļa paviršs apraksts.

CMS varētu iedalīt trīs lielās kategorijās:

  • pašrakstītās;
  • bezmaksas publiskās;
  • maksas.

Šāds dalījums ir nosacīts. Kāpēc? Skaidrāks par to kļūs zemāk.

Pašrakstītās CMS.

Kā esmu novērojis – noteiktam mājas lapu veidotāju daudzumam ir vēlme izgudrot velosipēdu no jauna.

Varētu izdalīt divus variantus pašrakstīto CMS:

  • tiek mēģināts izgudrot velosipēdu – t.i., tā vietā, lai izmantotu kādu gatavu, prasības apmierinošu, CMS – tiek rakstīts savs;
  • nav gatava CMS, kas var apmierināt pasūtītāja vajadzības.

Pirmais variants ir novērots, kad pasūtītājs atrod kādu iesācēju, kas prot “uzprogrammēt saitu”. Saits tiek izveidots, bet tā kvalitāte, diemžēl, vairumā gadījumu, ir zem katras kritikas. Labi, ja saits tiek veidots tikai “ķeksītim” – uztaisījām un aizmirsām uz pāris gadiem.

Šādu saitu gadījumos klients, parasti, saskaras ar problēmām tad, kad ir nepieciešams veikt saita nelielu modernizāciju. Un bieži vien ir gadījumi, kad mājas lapas izstrādātājs ir pazudis. Tad pasūtītājs meklē speciālistu, kas varētu veikt vajadzīgās izmaiņas un tikai tad sāk atklāties tie “pārsteigumi” ko atstājis iepriekšējais “mājas lapas programmētājs”.

Ar kādiem pārsteigumiem esmu saskāries: elementāru drošības pārbaužu trūkums ievadītos datos; neoptimizēts programmas kods – mājas lapas programma tiek veidota uz kāda iepriekš rakstīta programmas koda pamata, mēdz gadīties, ka funkcijas dublējas vairākās vietās; “oriģināla” pieeja – izejas programmkods mēdz būt tik “oriģināls”, ka vienkāršāk mēdz būt pārrakstīt daudzas funkcijas par jaunu, nekā saprast to.

Atbilstoši – mēdz gadīties, ka izveidot mājas lapu no jauna sanāks daudz lētāk nekā mēģināt moderniezēt veco. Un bieži vien – ar lapas funkcionalitāti tiek galā bezmaksas CMS risinājumi.

Otrajā variantā, diemžēl, nekādi nevar sanākt izvairīties no programmētāju piesaistes. Kā spilgts piemērs – specifisku datu bāzu veidošana.

Šo variantu izvēlas nopietnas kompānijas, kurām ir savs programmētāju štats, vai arī tās nopietni sadarbojas ar programmatūras kompānijām ilgtermiņā. Protams, arī šeit iespējamas tās pašas problēmas kas pirmajā variantā.

Ar ko esmu saskāries šādā variantā: izveidotā programmatūra ir nosacīti augstā līmenī, un tā var strādāt bez problēmām n-tos gadus. Un, ja klients ilgtermiņā nesadarbojas ar izstrādātāju, un neveic pakāpenisku CMS attīstību, tad pēc n-gadiem sistēmas modernizācija var dārgi izmaksāt (novecojusi tehnoloģija, izmantojamās programmatūras versijas, aizvērts CMS pamatkods utt).

Abos gadījumos plus būs, ja CMS izstrādātājs izmantos kādu no populārākajiem frameworkiem. Framework – viekāršiem vārdiem – universāla funkciju bibliotēka. Vairāk par to Wikipedijā.

Bezmaksas publiskās

Tas ir frameworku atsevišķs gadījums. Sabiedrībai zināmākās ir WordPress, Joomla. Ir arī sistēmas ar specifiskāku pielietojumu – piemēram, interneta veikali: Magento, Prestashop, forumi – phpbb, zināšanu datu bāzes – wikimedia, CRM – SugarCRM. Atrast var daudz un dažādus variantus, gan populārus, gan ne tik ļoti pazīstamus.

Plusi: šādas sistēmas ir standartizētas, to izejas kods ir publisks un bezmaksas, izejas kodu caurskata liels daudzums izstrādātāju, līdz ar to – kļūdu/caurumu varbūtība ir niecīga.

Šādām sistēmām ir labi attīstīta papildinājumu un lapas dizaina maiņas sistēma – iespēja ērti un vienkārši uzlabot lapas funkcionalitāti vai dizainu sev vajadzīgā virzienā. Ir daudz izstrādātāju, kas var pēc pasūtījuma par nelielu samaksu izgatavot nepieciešamo spraudni vai dizainu. Ja nav nekādu īpašu vajadzību – mājas lapas izveides izmaksas ir minimālas.

Uz šādām bezmaksas CMS strādā arī diezgan daudz lielu un populāru mājas lapu, piemēram: ASV baltā nama mājas lapa (Drupal), Wall Street Journal (WordPress), utt.

Ir arī mīnusi: ja pašas CMS kodola drošības līmenis ir augsts, tad papildinājumos ir pamanāmas nevērības pret drošības ievērošanu. Tāpat, pēc lapas nodošanas klientam, klientam ir jāsaprot, ka ir jāseko CMS jaunāko versiju iznākšanai un jāveic to instalēšana savā mājas lapā. Protams, tādi CMS uzliek arī savus ierobežojumus savas funkcionalitātes ieviešanā mājas lapā – ir jāpielāgojas vispārejiem CMS diktētajiem noteikumiem.

Ar kādām problēmām ir nācies saskarties: visbiežāk problēmas rodas, ja klients ir nevērīgs attiecībā uz savlaicīgu programmatūras atjauninājumu instalēšanu (atceramies laiku pa laikam Latvijas ziņu portālos parādošās ziņas par saitu uzlaušanu), vai arī – pārāk aizraujas ar dažādiem papildinājumiem. Internetā uzdarbojas roboti, kas meklē mājas lapas uz populārākajām CMS un meklē ievainojamības (izejas kods ir zināms – zināms kur un kā ielauzties lapā).

Ar tādas nevērības rezultātiem pēdējā laikā ir nācies saskarties diezgan bieži – parasti tas izskatās tā, ka lapai vizuāli nav ne vainas, bet katrā izsaukšanas reizē lapā tiek publicēts kaitniecisks kods, kas, piemeram, mēģina ielādēt lapas apmeklētājam kādu kaitniecisku programmatūru. Vai arī – mājas lapu izmanto spama izplatīšanai. Variantu ir daudz. Protams, ir arī “jokdari”, kas izliek saitā “Hacked” paziņojumu. Arī nopērkot kādu papildinājumu vai dizainu mājas lapai – nevar būt drošs, ka tam nevar būt ievainojamības. Piemēram, šeit ir aprakstīts viens gadījums.

Maksas

Jāsaka, ka šeit var arī izšķirt divus gadījumus:

  • programmatūra ar atvērto izejas kodu;
  • programmatūra ar slēgto izejas kodu.

Tāpat kā ar bezmaksas CMS arī šeit funkcionalitātes uzlabošanai ierobežojumus uzliek izstrādātājs. Atkarībā no CMS – funkcionalitātes uzlabošanas iespējas var būt diezgan plašas, līdz pat ļoti ierobežotām. CMS ar plašām papildinājumu rakstīšanas iespējām ir izveidojies sava kopiena, tākā atrast cilvēku, kas spēs uzlabot lapas funkcionalitāti ir iespējams.

Atvērtā izejas koda gadījumā parasti ir tā, ka programmas pamatkodola izejas kods ir šifrēts vai kompilēts, t.i. nav pieejams, un izmaiņas tur veikt nebūs iespējams. Ir manīti arī CMS, kur šifrēta ir lielākā programmatūras koda daļa.

Slēgtā izejas koda gadījumā – kods nav pieejams 100%.

Plusi un mīnusi – daļa ir tāda pati kā bezmaksas CMS.

Plusi: lielākoties augsts drošības līmenis, pirms laist jaunu versiju – tā tiek vispusīgi testēta. Arī tādu sistēmu mazāka izplatība ir maz interesanta iepriekš aprakstītiem kaitniekiem. Ir viens izstrādātājs, no kura var arī ko pieprasīt (bieži vien – par papildus samaksu).

Mīnusi: protams, izstrādātāju daudzums nav tik plašs kā bezmaksas CMS sistēmām, līdz ar to mazāks papildinājumu daudzums, mazāks profesionāļu daudzums, kas pārzin šīs sistēmas, līdz ar to – izmaksas nolīgstot profesionāli varētu būt dārgākas.

Kopsavilkuma vietā

Katrs CMS variants ir atsevišķa raksta vērts. Piekrist vai nepiekrist manam skatījumam – katra paša ziņā. Nav iespējams viennozīmīgi pateikt, kāds CMS variants ir viennozīmīgi labāks. Katram saitam ir sava specifika, atbilstoši – jāpielieto savi risinājumi. Tas ir tāpat, kā ar āmuri mēs neskrūvējam skrūves.

*CMS – Content Managment System

Par Imants

Vienkārši sarežģīts cilvēks ar plašām interesēm. Skaties vairāk "Par" sadaļā.
Šis raksts ievietots Bla bla bla un piešķirtas birkas: . Lapas pastāvīgā/atsauces saite.

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *