Banku bieds? Kur ieguldīt naudu? (1. daļa)

euro-currencyBrīdinājums! Zemāk tikai virspusēja informācija. Ja uz šīs informācijas pamata pieņemsiet kādus lēmumus – paši vainīgi. :)

Ko darīt, ja ir mazliet brīvas naudas, to negribas tērēt, bet ir vēlme to saglabāt un vēl labāk, ja tā nestu kādus ienākumus?

Vienkārša atbilde

Noguldīt vai ieguldīt.

Izvērstāka atbilde

Ir plašas iespējas, kā likt naudai strādāt un nest labumu tās īpašniekam.

Noguldījums bankā

Viens no drošākiem variantiem, taču vismazāk ienesīgais. Ja kādus 6 gadus atpakaļ par depozītu bankas bija ar mieru maksāt 10% gadā un vairāk, tad šobrīd, izskatās, noguldītāju nauda bankām nav vajadzīga – maksimālais piedāvātais procents par depozītu ir 1.5% gadā.

Valsts parādzīmes

Var teikt – vēl drošāk nekā bankas depozīts – aizdot naudu valstij pērkot valsts parādzīmes. Ja skatās īstermiņā, tad iegūstamo procentu lielums ir vēl mazāks nekā banku piedāvātais, ja ilgtermiņā – tad, šobrīd, par 5 gadu obligācijām sola maksāt 2% gadā.

Kā pluss – procenti tiek izmaksāti reizi gadā.

Mīnuss – pēc gada banku procentu likmes var mainīties, un depozīts var kļūt izdevīgāks ieguldījums.

Ja izvēlies aizdot valstij, tad Internetā to var izdarīt saitā Krājobligācijas.LV.

Akcijas, fondi, forex

Lielai daļai nepieredzējušu investētāju var šķist: “Kas tur sarežģīts? Nopērc un pēc laika pārdot ar uzviju.”

Diemžēl, ir jāsaka, tā ir spēle ar n-tiem nezināmajiem, no kuriem stabilu ienākumu iegūst tikai brokeri un fondu pārvaldītāji. Krīzes notiek ik pēc pārdesmit gadiem – un atgūšanās līdz iepriekšējai vērtībai ir ilgs process.

Lai šo spēli varētu spēlēt, ir ieteicams izstudēt ne vienu vien grāmatu. Kijosaki, savā grāmatā Negodīgas priekšrocības: finansiālās izglītības spēks iesaka uzmanīgi pētīt un orientēties ne uz akciju vērtības pieaugumu, bet gan uz ienākumu, ko akciju sabiedrība izmaksā dividendēs katru gadu. Piemēram, Dienas Bizness rakstā Dividendes sola nākotnes peļņu minēts, ka ir akcijas ar ienesīgumu no dividendēm līdz pat 8% gadā.

Nekustamais īpašums

Investīcija, kas ir stabila, bet nepieciešamības gadījumā – apmaiņa pret naudu varētu būt ilgs process.

Pirmkārt – kapitāla pieaugums. Nauda tiek drukāta, to apēd inflācija. Zemi uzražot ir diezgan resursietilpīgi. Līdz ar to – tās vērtība ik gadu augs.

Protams, atceroties nekustamo īpašumu burbuļu sprādzienus – cerēt uz kapitāla pieaugumu būtu nepārdomāti.

Interesē otrs NĪ faktors – pasīvais ienākums. Vidēji tas ir 7-12% no īpašuma vērtības gadā. Ja vēl saprātīgi pielietojam sviras efektu – kredīts, tad % ienākums tiecas uz bezgalību.

Arī šeit ir savi zemūdens akmeņi: negodprātīgi nomnieki, valsts politika, dabas un tehnogēnās katastrofas, galu galā – izdevumi par NĪ uzturēšanu un kredīta atmaksu utt.

Bet, ja lietai pieiet saprātīgi – NĪ būs kā valūta, kam nedraud inflācija no naudas drukāšanas. Bīstamākā inflācija – laika zobs.

Citi varianti

Pārsvarā kapitāla pieaugums: zelts, sudrabs, vērtslietas, antikvariāts, mākslas darbi.

Lai arī ar laiku to vērtība kļūst lielāka, tomēr ir jārēķinās ar rūpēm par šo lietu saglabāšanu, aizsardzību pret nozagšanu vai savādāka postijuma nodarīšanu.

Turpinājums sekos…

Par Imants

Vienkārši sarežģīts cilvēks ar plašām interesēm. Skaties vairāk "Par" sadaļā.
Šis raksts ievietots Bla bla bla, Interesantas lietas un piešķirtas birkas: , , , . Lapas pastāvīgā/atsauces saite.

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *