Savstarpējā aizdošana (p2p money lending) – kā tas darbojas?

social-lendingIepriekšējā ierakstā rakstīju par savstarpējās aizdošanas servisa mintos.lv atvēršanos Latvijā. Šoreiz meiģināšu dot nelielu ieskatu, kas tas ir, un kā to lietot un, pats galvenais, nopelnīt nedaudz naudiņas.

Uzmanību! Šis ir informatīvs vispārējs raksts un var saturēt arī neprecizitātes. Dalība savstarpējās aizdošanas servisos saistās ar risku zaudēt ieguldījumu!

Ja ir neskaidri jautājumi – uzdod komentāros, iespēju robežās centīšos sniegt atbildes.

Ievads

Ļoti iespējams, ka daudzi no mums ir dzirdējuši tādu vārdu crowdfunding. Interneta tulkotājs man nepiedāvāja tulkojumu šim vārdam – latviski to sauc par kopfinansēšanu.

Kopfinansēšana – projekta finansēšana, kurā piedalās liels daudzums cilvēku ieguldot nelielu naudas apjomu.

Ir vairāki kopfinansēšanas veidi.

Atlīdzības kopfinansēšana (rewards crowdfunding) – uzņēmējs vāc naudu iepriekšpārdodot preci vai pakalpojumu. Latvijā ir dzirdēts tāds serviss kā Kickstarter, viņu pakalpojumus izmantoja Latvijas AirDog finansējuma savākšanai – un diezgan veiksmīgi.

Kapitāla kopfinansēšana (equity crowdfunding) – persona vāc naudu pretī piedāvājot noteiktu daļu no sava uzņēmuma, start-up’a. Ja uzņēmums attīstās – atbilstoši – tā vērtība aug – ieguldītājs var izstāties no uzņēmuma pārdodot savas daļas. Ja uzņēmums bankrotē – ieguldītājs nesaņem neko.

Parāda kopfinansēšana (debt crowdfunding) – personas kreditēšana. Var būt kā pret nodrošinājumu (ķīla), kā arī bez nodrošinājuma. Šajā kategorijā ietilpst savstarpējā aizdošana (p2p money lending).

Tiesāšanās kopfinansēšana (litigation crowdfunding) – populāra Amerikā. Pret kādām korporācijām. Ieguvums ja tiesa tiek vinnēta.

Labdarības kopfinansēšana (charity crowdfunding) – labdarības, palīdzības projektu finansēšana. Piemēram, mūsu pašu ziedot.lv varam uzskatīt par labdarības kopfinansēšanas servisu.

Parāda kopfinansēšana – savstarpējā aizdošana (p2p money lending)

Uzskatāmi par savstarpējās aizdošanas principu var iepazīties vienā no maniem iepriekšējiem ierakstiem.

Tātad – ir divas cilvēku grupas: tie, kas vēlas aizņemties (viņiem nepieciešama nauda); tie kas var aizdot, bet vēlas nopelnīt. Un ir starpnieks – serviss, kur satiekas aizdevēji un aizņēmēji. Serviss uzņemas kredītņēmēju riska izvērtēšanu, visu finansu plūsmu administrēšanu, kā arī problemātisko kredītu atgūšanas menedžēšanu.

Ar ko ir laba tāda savstarpēja aizdošana? Ar to, ka aizdevējs riskē mazāk.

Apskatīsim piemēru: Jums ir draugs (paziņa, svešs cilvēks), kam ir nepieciešami naudas līdzekļi. Un tie nav 10€ līdz nākošajai algai, bet gan, piemēram, 2500€. Tādi brīvi līdzekļi ir. Bet vai esat ar mieru aizdot? Uz 3 gadiem? Un ja cilvēks pēc naudas saņemšanas Jūs pārstās pazīt? Visa nauda vējā. Kā saka: “Gribi zaudēt draugu – aizdod viņam naudu.”.

Bet 10€ taču nebūtu problēmu aizdot? Vai ne?

Šeit arī parādās savstarpējās aizdošanas priekšrocības – aizdevēji sametas pa 10€ (cik ir gatavi riskēt uz vienu aizdevumu) un savāc aizņēmējam nepieciešamo summu.

Un savus brīvos līdzekļus aizdevējs var investēt mazās daļās n-tos aizdevumos. Lai arī būs negodprātīgi aizņēmēji, tomēr aizdevējs nebūs zaudējis visu naudu.

Salikto procentu spēks

Salikto procentu definīcija: Saliktie procenti – procenti, kurus aprēķina procentiem no pamatsummas pieskaitot procentus no agrākos periodos uzkrātajiem procentiem.

Attiecībā uz mūsu tēmu – procenti par atlikušā kredīta izmantošanu tiek saņemti katru mēnesi, un tos var atkal ieguldīt jaunu kredītu finansēšanā.

Runājot skaitļos:

Vienkārši procenti: ieguldot 1000€ uz 15% par gadu saņemsim 150€.

Saliktie procenti: ieguldot 1000€ uz 15% un katru mēnesi reinvestējot saņemtos procentu maksājumus pēc gada būsim ieguvuši 160.75€ kopsummā procentu maksājumos. Tātad reāls procents sanāk 16% gadā.

Pats kā banķieris

Ja šobrīd skatāmies uz banku piedāvātām procentu likmēm noguldījumiem, un izdoto kredītu procentu likmēm – paveras bēdīga aina: par noguldījumu dod ap 1% gadā, bet aizdevumus izsniedz pat ar 25% likmi starpību, protams, paturot sev.

Savstarpējo aizdevumu gadījumā – serviss dzīvo no neliela procentu maksājuma. No kā iekasēt un par ko – katram tādam servisam ir sava pieeja. Bet pārējā nopelnītā nauda nonāk aizdevēja rokās. Atkarībā no servisa un riska faktora – aizdevējs var nopelnīt līdz pat 70% gadā dažos servisos no viena aizdevuma. Parasti normāli procenti ir ap 10%-15% gadā.

Riski

Procentu lielums ir atkarīgs no riska. Jo lielāks risks – jo lielāki procenti. Vairumā savstarpējās finansēšanas servisos aizdevējs var izvēlēties – cik lielu risku ir gatavs uzņemties. Ja grib stabilitāti – apmierinās ar 4%. Gatavs riskēt – būs ap 18-20%.

Jebkuru kredīta pieteikumu serviss izvērtē, un atkarībā no rezultāta, izlemj, cik riskants būs šis aizdevums. Dažādās valstīs tas notiek dažādi – ir dažādi vērtēšanas kritēriji:

  • kredītreitinga skaitlis. Tāds ir ASV par katru šīs valsts iedzīvotāju – veidojas izanalizējot visas iedzīvotāja saistības un norēķināšanās savlaicību;
  • informācija no kredītbirojiem par saistībām. Tādi ir sastopami Eiropā;
  • informācija no valsts reģistriem – sodi, nekustamie īpašumi utt.
  • interneta informācija – tiek analizēta informācija par kredītņēmēja aktivitātēm sociālajā interneta vidē. Tiek pieversta uzmanība viņa interesēm, izanalizēti cilvēka “Like” aktivitātes, publicētie materiāli utt.;
  • kredītņēmēja īpašuma ieķīlāšana par labu kredītdevējam;
  • paša kredītņēmēja iesniegtā informācija – izziņa par ienākumiem, nodokļu deklarācijas;

Savācot visu informāciju var izveidot kredītņēmēja portretu, un salīdzināt ar jau bāzē uzkrāto informāciju par kredīta atmaksas kvalitāti līdzīgiem kredītņēmējiem.

Piemēram:

  1. cilvēks, kas ir 35 gadi jauns, pieder māja/dzīvoklis, ir precējies, saņem labu algu, ir bijuši pāris patēriņa kredīti, kas visi laicīgi atmaksāti, un aizņemas divu savu algu lieluma summu, kas sastādīs labi ja 10% no algas;
  2. cilvēks, kas ir 22 jauns, dzīvo ar vecākiem, nav precējies, saņem minimālo, ir 5 patēriņa kredīti, kas nav nomaksāti.

Domāju, ka vairums priekšroku dotu pirmā tipa cilvēkam, jo ar to neatdošanas risks ir mazāks.

Atkarībā no riska pakāpes kredīta kopfinansēšanas servisi iedala kredītņēmējus riska grupās atbilstoši nosakot procentu maksājumu.

Ja kredītņēmējam ir īpašums, ar ko viņš var nodrošināt (ieķīlāt par labu aizdevējam) savu kredītu, piemēram, nekustamais īpašums vai auto – riski jūtami samazinās. Ja vēl ņemamā summa ir neliela – riski ir minimāli.

Ja gadījumā kredītņēmējs pārstāj maksāt, tad serviss uzsāk standarta kredīta atgūšanas procedūru: ja kredītņēmējs neiet uz kontaktu -> tiesa -> tiesu izpildītājs -> mantas atņemšana, konta arests, obligātie atskaitījumi no algas utt. Ilgs process – un mēdz gadīties, ka kredītņēmējs ir pliks un bass.

Laiks, nauda

P2P money lending tipa servisos ir jārēķinās ar lēnu naudas atgriešanu. Maksimālais laiks ir 5 gadi. Ja steidzami vajadzīga nauda – vairumā servisu ir otreizējais tirgus – savu daļu var pārdot ar uzcenojumu vai atlaidi.

Process

Neliels ieskats, kā tas notiek vairumā kredīta kopfinansēšanas servisos.

Reģistrējamies servisā. Lielā daļā servisu tiek lūgts nosūtīt personas apliecinošu dokumentu kopiju. Dažreiz tas tiek pieprasīts tikai tad, ja veic naudas izmaksu atpakaļ lietotāja kontā.

Veicam naudas pārskaitījumu.

Kad nauda ienāk –  varam rīkoties. Atveram lapu, kur ir kredītņēmēju saraksts – izvērtējam katru. Ko atzīstam par labu esam – klikškinam un piešķiram tam sevis noteiktu naudas daudzumu. Šis process var ievilkties, ja naudas ir daudz un kredītgribētāju arī. Tāpēc vairumā servisu ir iespēja veikt automātisku naudas investīciju – definējam kritērijus, un serviss to izdarīs mūsu vietā atbilstoši mūsu kritērijiem.

Kad viss ir ieguldīts – gaidām. Pēc mēneša nāks pirmie maksājumi: pamatsummas daļa + procenti par kredīta izmantošanu. Saņemto naudu varam investēt jaunā aizdevumā.

Nobeigumā gribu vēlreiz atgādināt: gandrīz visos šādos servisos nav nekādas garantijas, ka naudu vai tās daļu nepazaudēsiet. Ir jāapzinās, ka paši uzņematies visus riskus un atbildību.

Par Imants

Vienkārši sarežģīts cilvēks ar plašām interesēm. Skaties vairāk "Par" sadaļā.
Šis raksts ievietots Kā? un piešķirtas birkas: , , , . Lapas pastāvīgā/atsauces saite.

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *